Uz Mājām - Интарс Бусулис

Kad zemei, kad tavai, kad pieskarsies

Kad riteņi asfaltam pieskarsies

Kad lidostas asfaltam pieskarsies

Tevī kas notrīsēs

Atminies, kas gaida tevi tur

Lūk, pilsētiņa, kur gāji skolā

Lūk, baznīciņa, kurā laulājies

Tu gribēji aizmirst un dzīvot tik nost

Bet reizēm ilgojies savos sapņos

Un reizēm mēdz savā miegā raudāt

Tu reizēm ilgojies savos sapņos

Tu negribi teikt, ka mēdz miegā raudāt

Tālos tu ļaudīs, kad klīdīsi, dziedāsi

Runāsi, dusmosies, priecāsies svešumā tu

Kaut kas tevī pašā dziļi iedursies

Kaut kas tevi turpu slepus vilinās

Kaut kas tevi turpu aicinās

Bet zemei, kad tavai, kad pieskarsies

Kad riteņi asfaltam pieskarsies

Kad lidostas asfaltam piskarsies

Tevī kas notrīsēs

Tu teiksi — tas jau tīrais niks

Tu teiksi — tur jau nav ko skumt

Tu sev teiksi — saņemies

Tu teiksi — tas jau tīrais nieks

Tālos tu ļaudīs, kad klīdīsi, dziedāsi

Runāsi, dusmosies, priecāsies svešumā tu

Kaut kas tevī pašā dziļi iedursies

Kaut kas tevi turpu slepus vilinās

Kaut kas tevi turpu aicinās

Un zemei, kad tavai, kad pieskarsies

Kad riteņi asfaltam pieskarsies

Kad lidostas asfaltam pieskarsies

Tevī kas notrīsēs