Ģimenes galva - Larisa Mondrusa

Kad vēlu mājās nāci no savas naktsdzīves

Man blakus skaļi krāci, vēl nedusmojos es

Bet nu jau iet par traku, tu dzer kā nelabais

Tik atnes tukšu maku, bet pats tu pilns kā maiss

No brīža šī, es saku, te valdīs citāds gaiss

Uz teātri mēs iesim un ložā sēdēsim

Pa svaigu gaisu skriesim un glauni ēdīsim

Tu baznīcā tad grēkus katr' svētdien sūdzēsi

Un turpmāk savus spēkus priekš manis taupīsi

No brīža šī, es saku, tu mani klausīsi

Tu stumsi bērnu ratus un traukus mazgāsi

Vairs neraidīsi skatus, kad meičas redzēsi

Tik uzvalku vien košu tu mūžam valkāsi

Es tevi pārveidošu, līdz tu man patiksi

Un padomus tev došu, bet tu man klausīsi

Tad visus dzērājbrāļus un kāršu spēlmaņus

Es aizdzīšu kā cāļus, tad miers mums mājās būs

Ja vīriņš kārtīgs būsi, tīrs un pieklājīgs

Tad iemīļots tu kļūsi no visas ģimenes

Tu būsi mūsu galva, bet noteicēja — es