Stundu, Kad Tevis Nav - Lauris Reiniks

Stundu, kad tevis nav,

Es atļaujos skumt.

Domās es skaitu līdz,

Kāsirds mana trīs.

Soļi tik klusi skan.

Tie — visi man.

Varbūt tas tikai māns?

Varbūt …

Radio klusi dīc

Kaut ko, kas tik skumjš.

Nebaidos smaidīt,

Zinu — tas nav par mums.

Laiku man nepielūgt

Tas iet, tas plūst.

Mirklim — tam nepazust

Nekur.

Un aizklīst šaubas prom,

Kad durvis atveras un tu,

Tu saki klusi man: «Sveiks!»

Tāvisa dēļir vērts tāskumt

Dienu vai trīs,

Nakts tāvai rīts.

Un es būšu tepat.

Vienkāršs tavs klusums,

Vienkāršs viss, ko tu dod.

Pat tūkstošo reizi tu esi,

Bet sirds nepierod.

Pieskāriens tev kāzīds,

Tev acīs rīts.

Pat miljardiem zvaigžņu šķiet

Nekas!

Un aizklīst šaubas prom,

Kad durvis atveras un tu,

Tu saki klusi man: «Sveiks!»

Tāvisa dēļir vērts tāskumt.

Un aizklīst šaubas prom,

Kad durvis atveras un tu,

Tu saki klusi man: «Sveiks!»

Tāvisa dēļir vērts tāskumt

Dienu vai trīs,

Nakts tāvai rīts.

Un es būšu tepat.

«Tumsa» — -: