Manai Dzimtenei - Nora Bumbiere, Viktors Lapčenoks, Раймонд Паулс

Es redzu — nāk vīri pelēkos vadmalas svārkos

Ir 1873. gads, dimd Rīga

Un pirmie dziedāšanas svētki ir sākušies

Man stāstīja Daugaviņ', kā liktenis vīdamās

Dziesma savus svētkus svin ar bāliņu celdamās

Tā dziedāja bāleliņš pret likteni stāvēdams

Viņa dziesmā gadu simts kā mūžiņis krāsojās

Vēl nāks piektais gads, asins lietus līs

Un visaugstākās priedes nolauzīs

Iesim strēlniekos, dziesma vētru sēs

Mūžam gaismas pils kalnā gavilēs

Lai balstiņis vīdamās pār novadu aizvijās

Dziesma savus svētkus svin ar bāliņu celdamās

Tā dziedāja bāleliņš, ar Daugavu nemirstīgs

Viņa dziesmā gadu simts kā mūžiņis krāsojās

Cauri sirdīm mums lauztās priedes augs

Jaunā gaitā mūs jauni rīti sauks

Tālāk mūžībā dziedot iesim mēs

Mūžam gaismas pils kalnā gavilēs