Pilsētā N - Normunds Rutulis

Tu man piedod, ka rakstu tik vēlu

Nozied pļavas, jau sastindzis gaiss

Lēni plīvo, jau iesirmos matos

Sārta bante, tik skaista kā samts

Kā Tev klājas, kam tagad Tu smaidi

Kam rītus, kam labdienas teic

Vai aizvienu, kad ceriņi ziedos

Tavi spārni apvāršņus sveic

Es Tevi lūdzu, lai paliec ilgāk

Bet tu smējies, ar Dievu, mans draugs

Zibens nespers vairs otrreiz tai vietā

Kur Tevī iemīlējos jauns

Raksti izbāl' kā ledus uz rūtīm

Kam vairs dziesmas, kam panti lai skan

Izkalst roze, uz Tavām krūtīm

Kaut kur tālu, pilsētā N

Tā nu ejam, mēs ikdienas steigā

Reizēm piemirstas, kur un kāpēc

Vēl jau plīvo, iesirmos matos

Sārta bante, tik skaista kā samts