Sieviete No Nabagu Ielas - Раймонд Паулс, bet bet

Kā pamesta mašīna lielceļa malā

Kā māja bez logiem un rūtīm

Stāv sieviete ostmalas kvartāla galā

Ar lielām un apaļām krūtīm

Tai garām iet bērni ar šķelmīgu skatu

Un izliekas neredzam viņu

Iet vīri uz darbu un līdzi velk ratus

Un netīru sirdsapziņu

Bet sieviete smejas, ko vairāk lai saka

Tā sieviete taču ir galīgi traka

Tai acīs mirdz laime un nav tajās mieles

Stāv sieviete skaista uz Nabagu ielas

Ko vispār šī pasaule zina par dzīvi

Neviens taču negribēs stāstīt

Ko nozīmē dzīvot kā klaidonim brīvi

Un pusnaktī rensteles glāstīt

Kā pamesta mašīna sadurtām riepām

Stāv liktenis lilceļa malā

Un nenorimst vēji zem tumšajām lipām

Pat tad, kad šī dziesma ir galā